Latvia, Baroque Rundale palace
Photographer:Samuel Magal (samuel@sites-and-photos.com)
The palace was dealt a serious blow after World War II, when a grain storehouse was set up in the premises in addition to the school. Later, the duke's dining room was transformed into the school's gymnasium. A school was located in the palace until 1978.
In 1963, Rundāle Palace became a branch of the Bauska local history museum. In 1965 and also in 1971, the Supreme Soviet of Latvian SSR decided to restore Rundāle Palace. In 1972, Rundāle Palace Museum was established.
Saldus - a Drop of Honey in Courland.wmv
Join TheCeļotājs excursions of Latvian Cities, Towns and Villages as we visit the Town of Saldus Latvia and explore Saldus sights with my host and guide Laura Liepina of Saldus Tourism Information Centre.
As we explore the town of Saldus, we can see its early and present day history with its many wooden structures as well as modern day structures. With its old cobblestone as well as more modern paved streets. While I was visiting Saldus, they even had a new street repaving ceremony, even with speeches and ribbon cutting. Bridge reconstruction and new construction of a new music school being built with an opening schedule of 2013. One has to visit Saldus yourself to see its many historical sights as well as feel its historical heritage.
Legend about Saldus
In the spot where Saldus resides today, there once was a large hill. At the top of this hill, a small boy tended his pigs. One day this boy discovered a large hole in the hill and crawled into it. Inside he found a town with friendly inhabitants. They served him sweet food and drinks. In the evening, the pigs returned home without the boy. All wandered what had happened to the boy. He returned home only the next day. The locals inquired, Where were you all night long? The boy replied, I ate sweetly, I drank sweetly, on top of Saldus hill. As the boy spoke these words, the hill exploded and from underneath, a town rose.
So it had happened as ordained -- when the name of the town is spoken, the town w ill rise up.
Saldus is a Drop of Honey in Courland
Saldus is a small town in Courland nestled in a cozy valley next to the River Ciecere and Lake Saldus, so that sharp winds rush over it, but all the good things trickle into the heart of the town.
Drop by drop, history, art, culture, and activity flow into Saldus creating a sweet and extraordinary fusion. Like a drop of honey has to be tasted when melting on the tongue, also Saldus has to be discovered step by step enjoying the atmosphere of the town and finding new and unexpected delights.
Saldus can be discovered as the Sweet Town watching the brisk activities of the local sweets manufacturers and tasting their products; as the town of Janis Rozentāls taking a tour to the great Latvian artist's favorite painting locations and seeing the church he depicted on his diploma painting. One can also listen to popular songs and sing along until the dawn at the rock festival Saldus Saule The Sun of Saldus, which is the oldest and richest in tradition rock festival in Latvia.
In the surrounding area there is a wide choice of recreational possibilities for extreme adventure lovers, nature friends and creative people who like to get acquainted with the local culture and history.
1836 enduro kilometri. 16. sērija. Līdumnieki - Latvijas robeža. (EN SUBS)
Enduro motociklu maršrutu iezīmēšanu pildām fonda 1836 ietvaros. Misija ir izveidot tieši 1836 km garu taku apkārt Latvijai par godu valsts simtgadei 2018. gadā.
No rīta namiņa pagalmā dzirdama jezga. Verners, kurš apņēmies gatavot brokastis, pārskaities plāta rokas un rāda uz tuvējo bērzu, kur zarā apsēdusies melna vārna knābī tur plastmasas maisiņu ar mums paredzētajām desām un sieru.
Paši vien vainīgi – kurš teica, ka brokastis jāatstāj ārā uz galda? Neko darīt, gluži kā pēc budistu mūku labākajām tradīcijām dodos uz tuvējām mājām meklēt ko ēdamu. Mēs taču esam Latgalē! Jau pēc neilga brīža atgriežos ar pilnām rokām lauku labumu. Īstas olas, sviests un biezpiens. Aleluja! Ballīte turpinās!
Ieturējuši brokastis, ar kājām dodamies uz Līdumnieku centru, kur vietējie entuziasti izveidojuši kara muzeju – ekspozīciju. Ēriks Pavlovs, kurš Ciblas novadā ir atbildīgs par tūrisma infrastruktūras attīstību, izrāda mums trīs ekspozīcijas daļas. Centrālā telpa veltīta eksponātiem, kas saistīti ar ar Otro pasaules karu, bet pārējās telpās var atrast liecības, kas datētas līdz 1941. gadam, un ieskatu par “Līdumnieku” kolhoza dzīvi. Skaisti atjaunotā un restaurētā koka mājele ir pilna ar kara atribūtiem un rekvizītiem, lādiņiem, šaujamieročiem, propagandas materiāliem un citām lietām.
Ēriks iesaka mums apciemot robežsargu posteni turpat netālu pierobežā, pie Gorkiem. Pa ceļam uz robežu, mežā, ceļa malā redzama vecā robežsardzes būdiņa, brīnišķīga un krāšņa sava laikmeta liecība. Pie posteņa mūs aptur laipna robežsardze un pārbauda atļaujas, kā arī apvaicājas par brauciena mērķi. Vienojamies, ka, publicējot materiālus, īsto vārdu un seju neuzrādīsim, jo tādi ir noteikumi.
Pieņemsim, ka viņas vārds ir Zane. Viņa mums pastāsta par dienestu Krievijas pierobežā, sadzīvi un robežsargu misiju, ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju. Izrādās, ka šorīt tepat netālu manīts lāča mazulis. Paredzams, ka drīz parādīsies arī mamma. Dzīvnieki šajā apvidū ir īpaši daudz – vēl nesen, ziemā, bijis pat gadījums, ka patruļas laikā robežsargiem nācies kāpt kokā pēc satikšanās ar vilku baru. Zane virsdienestā atrodas jau 15 gadus, savu izvēli nenožēlo un priecājas par katru dienu, ko šeit pavada. Uz atvadām tiekam apdāvināti ar robežsardzes himnu Zanes vokālajā izpildījumā.
“Robeža – dzīve mana,
Tēvzemi jāsargā man,
Un saulains rīts, lai Tevi rotā,
Gods kalpot Latvijai, lai mūžos skan!”
Tepat netālu, Berezovkā, vēl aizvien saimnieko Rimanta Ziedoņa “Austrumu Robežas” personāžs Valfrēds Miezītis. Gluži tāpat kā 10 gadus atpakaļ Alfrēds turpina audzēt baložus un var stāstīt par tiem no rīta līdz vakaram. Par izvēli pirms 25 gadiem pārcelties no Pārdaugavas uz dziļo Latgali, pie pašas robežas, Valfrēds neaizdomājas ne brīdi. Tāpat par iespēju atgriezties Šampēterī.
Baloži pirms kara bija arī Latvijas armijai, precīzāk – tās tehniskajai divīzijai, kas tos laida debesīs ar slepeniem ziņojumiem. Baložus izmantoja arī robežsargi. Latvijas robežsardzē bija īpaši apmācības kursi, kā apieties ar baložiem. Starp citu, pirms kara pierobežas teritorijā arī dažādi aģenti, spiegi un aģitatori ļoti aktīvi izmantoja baložus slepenu ziņojumu nodošanai(Rimants Ziedonis. Austrumu Robeža).
Valfrēds gan tos audzē un trenē tikai prieka pēc, bet dzīvi nodrošina, nodarbojoties ar aitkopību un piensaimniecību.
Mums pienācis laiks doties uz Rīgas pusi, lai gatavotu un montētu safilmēto materiālu raidījumam “1836 enduro kilometri”, kam Re:TV ēterā jāparādās jūnija sākumā. Braucot mājās, atceramies notikumus un vienbalsīgi spriežam, ka latgalīši ir sirsneigi i atvārti, ka pi jīm gastej taidi paši lobi cylvāki.
______________________________
Paldies visiem līdzjutējiem un atbalstītājiem: KURBADS, DBC autocentrs, MOTOpower.lv - Latvijas motobraucēju forums, Motosports, Garmin Latvia